Departure to Australia, entry regulations.

“Eslingenē šobrīd izskatās tāpat kā 1944. gada rudenī Rīgā, Liepājā vai Ventspilī: aizsaiņi un kastes, atvadu skūpsti, asaras un smaidi…” Štutgartes IRO bijušie darbinieki Dencis un Dukāts “Austrālijas Latvietim”“Austrālijas Latvietis”, Nr. 1 (09.05.1949)

Ceļš uz Austrāliju – fragments no Pētera Kļaviņa intervijas

Ceļš uz Austrāliju – fragments no Edītes Birzulis intervijas

Ceļš uz Austrāliju – fragments no Vijas Spoģes-Erdmanes intervijas

From the article “Five DP transports in 14 days” published in the “Australian Latvian”  (Austrālijas Latvietis) on 3 July 1949Over the past two weeks, five ships have brought more than 5 000 displaced people to Australia. The “Gen. Langfitt” (USAT General Langfitt) “family” consisted of 300 Latvians. Among the arrivals were a number of compatriots who had worked in England for more than a year, but dissatisfied with conditions there, returned to Germany. From there they applied to emigrate to Australia.Among the arrivals were a number of compatriots who had worked in England for more than a year, but dissatisfied with conditions there, returned to Germany. From there they applied to emigrate to Australia. A good number of compatriots were also on the decks of “Dundalk Bay” (SS Dundalk Bay), which started its journey from Trieste, with a final destination of New Zealand. Several dozen Latvians from the British occupation zone in Austria were going there and had, like us, signed a work contract for two years. Only married women and emigrants over 60 would not have to work. “Gen. Black” brought 250 Latvians from the American zone, and “Svalbard” (SS Svalbard) brought 140 compatriots from the camps of the English zone of Germany. On Ligo evening (eve before midsummer), when the ship approached the shores of Australia, the Latvians sang their midsummer folk songs about the deity Janis. The Sun newspaper notes that “Gen. Black” passengers had also published the ship’s newspaper, which was created by Vera Purmalis and Rita Zariņa. The Swedish ship “Anna Salen” arrived in Sydney for the first time, bringing 1,575 emigrants, among them only 76 Latvians.

ARĪ LIELU IZDEVĪBU ZEMĒ VAJADZĪGA PACIETĪBA

42 emigranti, to vidū vairāki latvieši, kas Austrālijā ieradās ar pirmo transportu un pašlaik strādā Kanberā, 4. oktobra svinīgā aktā saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Austrālijā. Valdības iestāžu, IRO un YWCA pārstāvji pateicās imigrantiem par veikto darbu divu gadu līguma laikā un novēlēja labas nākotnes gaitas. Rakstiski sveica imigrācijas ministrs A. Kolvels, kas īsas slimības dēļ bija kavēts ierasties personīgi. Savā vēstulē ministrs norādīja, ka Austrālija ir lielu izdevību zeme, bet šīs izdevības jāprot izmantot ar saprātu. Nesavaldība ir nevietā, un nav labi, ja cilvēki sāk rīkoties bez apdoma.

Ministra A. Kolvela padoms bija: “Savu un savu bērnu nākotni šai zemē veidojiet ar pacietību un gudrību.”

IRO pārstāvis Austrālijā ģen. Loids paskaidroja, ka līdz š.g. oktobra sākumam Austrālijā 72 kuģos atbraukuši 60 000 bij. DP, bet līdz 1950. g. jūnijam, kad beigsies IRO darbība, no DP nometnēm uz Austrāliju būs izbraukuši 110 000 cilvēku.

Brīvlaišanas akts Austrālijas galvaspilsētā bija rīkots ļoti svinīgi. Pirmā transporta dalībnieku vārdā daudzajiem runātājiem atbildēja latvietis Ģirts Broders. Nākamajā rītā The Canberra Times ievietoja četrslejīgu uzņēmumu, kurā ar atlaišanas dokumentiem redzami 4 latvieši: Irēne Frīdenberga, Vera Ludzīte, Ģirts Broders un inž. Verners Ozols. Aktam sekoja muzikāli priekšnesumi, kuros piedalījās arī latviešu mākslinieki brāļi Ozoli.
Austrālijas Latvietis, Nr.13 (25.10.1949)