Latvijas neatkarības zaudēšana, pieredzētās Otrā pasaules kara šausmas, Sarkanās armijas tuvošanās Latvijai kara beigās piespieda daudzus tūkstošus cilvēku doties projām no Latvijas, no savām mājām, lai izvairītos no jauna staļiniskā terora un deportācijām. Otrā pasaules kara beigās notika otrreizēja PSRS īstenota okupācija, tāpēc arī pēc kara beigām Latvijas teritorija de facto palika PSRS sastāvā.

1940.–1941. gada represiju ietekme uz Latvijas sabiedrību bija ļoti nozīmīga. Līdz tam nekad tik smagas represijas nebija piedzīvotas. Vislielāko iespaidu atstāja 1941. gada 14. jūnija deportācija. Par tās upuriem kļuva daudzi virsnieki, diplomāti, ierēdņi, augstskolu mācību spēki un studenti, rūpnieki, kuģu īpašnieki, izdevēji u.c. Saskaņā ar Latvijas Valsts arhīva ziņām kopumā tika deportēti vismaz 15 424 cilvēki. Padomju režīma represijas daudziem lika uztvert Vācijas un PSRS kara sākšanos kā atbrīvošanu un veicināja sadarbību ar nacistiem. Tuvojoties kara beigām, daudziem Latvijas iedzīvotājiem viss pieredzētais lika izšķirties par bēgšanu no Latvijas. Pēc Otrā pasaules kara bēgļu vidū Vācijas pārvietoto personu jeb DP nometnēs 14. jūnijs jau tika atzīmēts kā Aizvesto piemiņas diena.

Vācijas valdība 1944. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu uzņemt Vācijas reiha teritorijā 1,5 miljonus igauņu un latviešu. Civilpersonu evakuācija notika pēdējā brīdī, lielā steigā un bieži improvizēti. Lai gan nebija vispārēja izvešanas rīkojuma, latviešu izceļošana uz Vāciju sākās 1944. gada augusta sākumā. Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes, tostarp ģimenes piederīgos personām, kas bija atklāti darbojušās Vācijas labā, kultūras darbiniekus, garīdzniekus, zināmu arodu speciālistus un citus, kuru izvešanu no Latvijas slepeni bija noteikušas dažādas vācu iestādes. Sākot ar 1944. gada 29. septembri, vācu pārvalde atviegloja izbraukšanas ierobežojumus, bet galīgi tos atcēla 5. oktobrī. No šī datuma latvieši varēja bez speciālām atļaujām doties bēgļu gaitās uz Vāciju.

Vācijā bēgļu skaitu papildināja arī strādnieki, kas uz turieni bija nosūtīti jau līdz 1944. gadam nacistu okupācijas laikā, tāpat arī cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, kā arī leģionāri.