Latviešu teātris Sidnejā darbojās jau pirms Sidnejas Latviešu teātra dibināšanas (SLT), teātris atradās Austrālijas Latviešu labdarības biedrības (ALLB) paspārnē. Līdzīgi Sidnejas korporāciju kopai visiem teātra dalībniekiem bija obligāti jāiestājas ALLB, lai, apvienojot Sidnejā un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus, veidotu kultūras un sabiedrisko dzīvi trimdā. Pirms 1950. gada tika izrādītas trīs lugas: Vilberta Štāla režijā Mārtiņa Zīverta luga “Divkauja” un Rūdolfa Blaumaņa joku luga “Pēc pirmā mītiņa”, Arnolda Gūtmaņa režijā Rūdolfa Blaumaņa luga “Zelta kupris”. ALLB literārā sekcija, lai sekmīgāk veiktu savus pienākumus, nolēma pievienoties teātrim.
SLT izveidi 1950. gada rudenī rosināja Kārlis Nīcis, Viliberts Štāls, Juris Andersons, Kārlis Gulbergs, Lita Zemgale, Hilda Dukure, Juris Dukurs, Pēteris Elsiņš, Arvīds Knope, Alfrēds Siļķēns, Lilija Dombrovska, Dagmāra Atvare-Strazdiņa, Mārtiņš Siliņš, Indulis Nīcis un Spodris Klauverts. SLT kā patstāvīga vienība darbojās pie SLB. Savu darbību teātris sāka ar Viliberta Štāla iestudēto Mārtiņa Zīverta drāmu “Tīreļpurvs”, ko izrādīja 1951. gada 6. janvārī Igauņu biedrības telpās.

Pēc Sidnejas latviešu ierosinājuma 1951. gada decembrī tiek organizētas Austrālijas latviešu kultūras dienas (KD), kas notika Sidnejā. SLT tajās izrādīja Dž. B. Prīstlija lugu “Cilvēki uz jūras”. SLT valdes priekšsēdis bija Kārlis Nīcis, mākslinieciskais vadītājs – Viliberts Štāls, administrators – Juris Andersons. Teātrī kā režisori darbojās Viliberts Štāls, Pēteris Elsiņš un Mārtiņš Siliņš.
Pirmajā darbības gadā teātrī tika iestudētas trīs lugas – jau pieminētā Mārtiņa Zīverta luga “Tīreļpurvs”, Eduarda Vildes “Laimes pūķis” un Dž. B. Prīstlija luga “Cilvēki uz jūras” –, kā arī humora programma “Nāc, pasmejies”. Igauņu rakstnieka Eduarda Vildes komēdiju “Laimes pūķis” izrādīja Igauņu biedrības telpās. Izrādei atzinīgus vārdus veltīja Austrālijas igauņu laikraksts “Meie Kodu”: “Pārpildītā igauņu kluba zālē (lugas “Laimes pūķis” iestudējums) bija patiess mākslas baudījums teātra draugiem. Igauņu klausītājiem, zinot lugas saturu, viegli bija izsekot aktieru augsti mākslinieciskai spēlei.” Atšķirībā no latviešu trimdas teātriem citur pasaulē Austrālijā, un tas attiecas arī uz SLT, salīdzinoši maza ietekme bija profesionālajiem aktieriem. Pirmās teātra izrādes iestudēja bijušais Dailes teātra aktieris Viliberts Štāls, piedaloties bijušajam Liepājas teātra aktierim Pēterim Elsiņam. Viņi gan drīz pārcēlās uz Melburnu. SLT tālākajā attīstībā un režijā aktīvi darbojās Kārlis Gulbergs, Imants Sveilis. Imants Sveilis vadīja SLT valdi līdz pat savai nāves dienai 2000. gadā. Teātrī darbojās profesionāli aktieri Lija Gailīte (Dailes teātris), Lita Zemgale (Nacionālais teātris), Voldemāra Pūces studijā bija mācījušies Vera Dūte, Zeltīte Nīce, Kārlis Ābeltiņš, bet dramatiskos kursos – Alma Saiva, Vilis Ducmanis.

Teātra repertuāra veidošanā sākotnēji ievēroja principu, ka tiek iestudēta viena latviešu klasiķa, viena trimdas autora luga, viens modernās lugas tulkojums un viena komēdija. Vēlākos gados komēdijas vietā tika iestudēta humora un satīras rēvija – “Kaleidoskops”. Pirmajos teātra darbības gados bija divi vai trīs iestudējumi gadā, bet vēlāk to skaits pieauga no sešiem līdz astoņiem. Par tradīciju kļuva latviešu autoru lugas izrādīšana Austrālijas latviešu kultūras dienās.

SLT citu trimdas teātru vidū atšķīrās ar repertuāra izvēli, jo līdztekus latviešu dramaturgu lugām, kas dominēja latviešu teātros trimdā, iestudēja arī pasaules klasiķus, piemēram, Viljama Šekspīra, Žana Batista Moljēra, Karlo Goldoni u.c. lugas, kā arī modernos autorus, tostarp iestudēja Žanu Anuiju, Frīdrihu Dirrenmatu, Semjuelu Beketu u. c. Repertuārā iekļāva arī pie SLB darbojošos literātu jaunrades darbus, piemēram, Ulda Siliņa, Spodra Klauverta, Anitas Apeles. Elgas Rodzes-Ķīseles u.c. autoru lugas. Teātra režisori un aktieri, literāti arī tulkoja viņus interesējošās lugas latviski, piemēram, Lija Veikina, Hugo Kaupmanis, Mirdza Ansule. Teātra repertuārā bieži tika iekļautas latviešu trimdas autoru Mārtiņa Zīverta un Anšlava Eglīša u.c. lugas. Īpaši cieša sadarbība izveidojās ar dramaturgu Mārtiņu Zīvertu, kura gandrīz visas lugas tika iestudētas SLT.

Par aktīvo sabiedrības līdzdalību latviskās kultūras norisēs liecina vērienīgie un krāšņie latviešu dramaturgu lugu iestudējumi. 1959. gada decembrī Austrālijas latviešu 9. kultūras dienās tiek izrādīta Annas Brigaderes pasaku luga “Lolitas brīnumputns”, kas tiek izrādīta trīs reizes un to noskatās 1500 skatītāju. Izrādes režisors bija Kārlis Gulbergs, dekorācijas radīja Uldis Āboliņš, tērpu skices – Vija Spoģe (Spoģe-Erdmane), apavus – Pēteris Zandbergs, komponists bija Eižens Freimanis, dejas iestudēja baletdejotāji Aina un Arvīds Fibigi.
Par nozīmīgu arī ārpus Austrālijas latviešu sabiedrības pamanītu kultūras notikumu kļuva SLT Annas Brigaderes pasaku lugas “Sprīdītis” iestudējums 1979. gada decembrī Austrālijas latviešu 29. kultūras dienās, kas tika izrādīts Benkstaunas pilsētas namā. Izrādes režisors – Kārlis Gulbergs, dekorācijas un tērpu metu autore – Vija Spoģe-Erdmane, muzikālais vadītājs – Haralds Rutups, horeogrāfe – Biruta Apene-Clark. Izrāde tika pārraidīta Austrālijas Nacionālajā televīzijā.

Gadus desmit kā neatkarīga vienība darbojās SLT jaunatnes ansamblis, iestudējot, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēkus”, Raiņa “Rīgas raganu”, Anšlava Eglīša “Kosma konfirmāciju”, Mārtiņa Zīverta “Zaļo krūzi”, Eižena Jonesko “Plikpauraino primadonnu”, Edvarda Olbija “Smilšu kasti” u.c. izrādes.
Kopš 1961. gada katru gadu tika organizēti Austrālijas latviešu teātru festivāli. Pirmais festivāls notika Sidnejā pēc režisoru Kārļa Gulberga un Imanta Sveiļa ierosinājuma. Festivālā Austrālijas latviešu teātris izrādīja Noela Kovarda komēdiju “Viss paliek jūsu ziņā”, Brisbenas Daugavas Vanagu dramatiskā kopa – Somerseta Moema lugu “Svētā liesma”, Sidnejas latviešu teātris – Žana Anuija lugu “Cīrulis”, Adelaides latviešu teātris – Selmas Lāgerlēvas romāna “Gēsta Berlings” dramatizējumu. Teātra festivāli notika katru gadu, mainoties to norises pilsētām, – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, arī Pērtā. Festivāli notika līdz…
1962. gadā SLT izrādīja pirmo “Kaleidoskopu”, autors – Uldis Siliņš. “Kaleidoskops” sastāvēja galvenokārt no satīriskiem skečiem un dziesmām. “Kaleidoskops” kļuva par gadskārtēju tradīciju un skatītāju ļoti apmeklētu izrādi.

SLT devās arī ārzemju turnejās, piemēram, 1972., 1974. un 1981. gadā trupa ar iestudējumiem (izrādēm) apceļoja Ameriku un Eiropu. Pirmās teātra viesizrādes Latvijā notika 1989. gadā, tiek izrādīta Leldes Stumbres luga “Zīmējumi smiltīs”. SLT ir piedalījies arī Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās – Minsterē, Portlendā un Gotlandē.