Vācijas valdība 1944. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu uzņemt Vācijas reiha teritorijā 1,5 miljonus igauņu un latviešu. Civilpersonu evakuācija notika pēdējā brīdī, lielā steigā un bieži improvizēti. Lai gan nebija vispārēja izvešanas rīkojuma, latviešu izceļošana uz Vāciju sākās 1944. gada augusta sākumā. Daudzus Latvijas iedzīvotājus piespiedu kārtā evakuēja nacistu okupācijas varas iestādes, tostarp ģimenes piederīgos personām, kas bija atklāti darbojušās Vācijas labā, kultūras darbiniekus, garīdzniekus, zināmu arodu speciālistus un citus, kuru izvešanu no Latvijas slepeni bija noteikušas dažādas vācu iestādes. Sākot ar 1944. gada 29. septembri, vācu pārvalde atviegloja izbraukšanas ierobežojumus, bet galīgi tos atcēla 5. oktobrī. No šī datuma latvieši varēja bez speciālām atļaujām doties bēgļu gaitās uz Vāciju.

Vācijā bēgļu skaitu papildināja arī strādnieki, kas uz turieni bija nosūtīti jau līdz 1944. gadam nacistu okupācijas laikā, tāpat arī cietumos un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie, kā arī leģionāri.

Aldis Birzulis, Latvijas Goda konsuls, 2007 – 2017