Izbraukšana uz Austrāliju, ieceļošanas noteikumi.
“Eslingenē šobrīd izskatās tāpat kā 1944. gada rudenī Rīgā, Liepājā vai Ventspilī: aizsaiņi un kastes, atvadu skūpsti, asaras un smaidi…” Štutgartes IRO bijušie darbinieki Dencis un Dukāts “Austrālijas Latvietim”“Austrālijas Latvietis”, Nr. 1 (09.05.1949)
ARĪ LIELU IZDEVĪBU ZEMĒ VAJADZĪGA PACIETĪBA
42 emigranti, to vidū vairāki latvieši, kas Austrālijā ieradās ar pirmo transportu un pašlaik strādā Kanberā, 4. oktobra svinīgā aktā saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Austrālijā. Valdības iestāžu, IRO un YWCA pārstāvji pateicās imigrantiem par veikto darbu divu gadu līguma laikā un novēlēja labas nākotnes gaitas. Rakstiski sveica imigrācijas ministrs A. Kolvels, kas īsas slimības dēļ bija kavēts ierasties personīgi. Savā vēstulē ministrs norādīja, ka Austrālija ir lielu izdevību zeme, bet šīs izdevības jāprot izmantot ar saprātu. Nesavaldība ir nevietā, un nav labi, ja cilvēki sāk rīkoties bez apdoma.
Ministra A. Kolvela padoms bija: “Savu un savu bērnu nākotni šai zemē veidojiet ar pacietību un gudrību.”
IRO pārstāvis Austrālijā ģen. Loids paskaidroja, ka līdz š.g. oktobra sākumam Austrālijā 72 kuģos atbraukuši 60 000 bij. DP, bet līdz 1950. g. jūnijam, kad beigsies IRO darbība, no DP nometnēm uz Austrāliju būs izbraukuši 110 000 cilvēku.
Brīvlaišanas akts Austrālijas galvaspilsētā bija rīkots ļoti svinīgi. Pirmā transporta dalībnieku vārdā daudzajiem runātājiem atbildēja latvietis Ģirts Broders. Nākamajā rītā The Canberra Times ievietoja četrslejīgu uzņēmumu, kurā ar atlaišanas dokumentiem redzami 4 latvieši: Irēne Frīdenberga, Vera Ludzīte, Ģirts Broders un inž. Verners Ozols. Aktam sekoja muzikāli priekšnesumi, kuros piedalījās arī latviešu mākslinieki brāļi Ozoli.
Austrālijas Latvietis, Nr.13 (25.10.1949)
Ceļš uz Austrāliju – fragments no Pētera Kļaviņa intervijas
Ceļš uz Austrāliju – fragments no Edītes Birzulis intervijas
Ceļš uz Austrāliju – fragments no Vijas Spoģes-Erdmanes intervijas
Kuģa avīze “Gen. Black” pasažieriem “Der Neue Aussies”.
No “Austrālijas Latvietī” 1949. gada 3. jūlijā publicētā raksta “Pieci DP transporti 14 dienās” Pēdējo divu nedēļu laikā 5 transportkuģi Austrālijai atveda vairāk nekā 5000 pārvietotas personas. “Gen. Langfitt” pasažieru saimē bija 300 latviešu. .. Atbraucēju vidū bija vairāki tautieši, kas ilgāk par gadu nostrādājuši Anglijā, bet neapmierināti ar turienes apstākļiem atgriezušies Vācijā. No turienes tie pieteikušies emigrācijai uz Austrāliju.Prāvs skaits tautiešu bija arī “Dundalk Bay” klājos, kas ceļu sācis no Triestas, bet kam gala mērķis – Jaunzēlande. Turp dodas vairāki desmiti latviešu no angļu okupācijas zonas Austrijā, kas, līdzīgi mums, parakstījuši darba līgumu diviem gadiem. Jāstrādā nebūs vienīgi precētajām sievām un emigrantiem, kas vecāki par 60 g. “Gen. Black” atveda 250 latviešu no amerikāņu zonas, bet “Svalbard” – 140 tautiešu no Vācijas angļu zonas nometnēm. Līgo vakarā, kad kuģis tuvojies Austrālijas krastiem, latvieši skandinājuši Jāņu dziesmas. Laikraksts “The Sun” atzīmē, ka “Gen. Black” pasažieri izdevuši arī kuģa laikrakstu, kura veidošanā piedalījušās Vera Purmalis un Rita Zariņa. Sidnejā pirmo reizi ieradies zviedru kuģis “Anna Salen”, atvedot 1575 emigrantus, to skaitā tikai 76 latviešus.
