Rietumvācijas okupācijas zonās latvieši nodibināja skolas, kā arī skautu un gaidu vienības bijušo Latvijas skautu un gaidu vadītāju vadībā. Vienības apvienoja Latviešu skautu kustībā (LSkK) un Latviešu gaidu kustībā (LGK). 1947. gadā vairāk nekā 100 latviešu skauti, Starptautiskā skautu biroja uzaicināti, piedalījās 6. pasaules skautu džamborejā (t.s. “miera džamborejā”) Francijā. Periods no 1945. līdz 1950. gadam bija rosīgākais skautu un gaidu darbībā. Līdzās skolām skauti un gaidas bija vienīgās okupācijas zonu varas iestāžu atļautās jaunatnes organizācijas.

Trimdinieku garīgās stājas pamatā ir tēvzemes mīlestība. Tā pavada un apgaro visus viņu pārdzīvojumus un darbus; piem. daži trimdinieki sāk sevi pieradināt strādāt kādu agrāk nepatīkamu darbu, tāpēc ka tas var noderēt tēvzemes kultūras atjaunošanā. Tā kā tēvzemes mīlestība ir ar lielu intensitāti un pārņem visu cilvēka ķermeni, tad nav jābrīnās, ka trimdinieki piegriež sevišķu vērību visām tām mākslas nozarēm, kurām ir sakara ar to: viņi nododas dziedāšanai, mūzikai, glezniecībai, dzejai vai labprāt klausās, lasa un vēro attiecīgo mākslinieku darbus.
Tāpēc gandrīz katrā bēgļu nometnē ir savs koris un bieži tiek rīkoti koncerti, kuros piedalās arī dziedoņi un instrumentālās mākslas pārstāvji;
vairākās nometnēs darbojās aktieru trupas, kas apceļo arī citas nometnēs; dažās nometnēs noorganizētās dramatiskās kopas, kas sagatavo jaunus aktierus un savus sasniegumus rāda arī publikai. Vispāri, māksla kā jūtu izpaudums visās nometnēs: koncerti, teātra izrādes, lietišķās mākslas izstādes, dzejnieku rīti un citi sarīkojumi vienmēr kupli apmeklēti un ilgas pēc tiem neizbeidzas.
Apmierinot savas garīgās intereses, trimdinieki nav aizmirsusi arī jauno audzi, tautas nākotni. Tai gandrīz visās nometnēs noorganizētas skolas, bērnu dārzi, skautu un gaidu pulciņi. Jaunatne čakli mācās un uzrāda diezgan labas sekmes. Viņa mācās arī dziedāt, deklamēt, klavieres spēlēt un savus sasniegumus rāda skolēnu sarīkojumos un pie skautu un gaidu ugunskuriem.
No Latvijas sūtņa Anglijā Kārļa Zariņa uzrunas 18. novembrī
Jaunaudze, Nr.55-56 (18.11.1947)