Kultūras dzīve DP nometnēs.
Bēgļu nometnēs noritēja ļoti aktīva kultūras, politiskā un sabiedriskā dzīve. Tika dibinātas visdažādākās organizācijas, biedrības, klubi un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi: kori, teātra trupas, literārie klubi, deju kopas u.tml., kā arī pirmās politiskās organizācijas. Dzīve un aktīvā darbība DP nometnēs ieguva “Mazās Latvijas” nosaukumu.
Laikā no 1946. līdz 1948. gadam norisinājās 13 latviešu dziesmu dienas Vācijā un Austrijā. Franku novada latviešu dziesmu dienas tika sarīkotas 1946. gada vasarā, 30. jūnijā, Fišbahas latviešu nometnē pie Nirnbergas, tad Baireitā 7. jūlijā, Ansbahā 21. jūlijā, Eihštatē 4. augustā un Augsburgā 25. augustā. Fišbahā pirmajā trimdas latviešu dziesmu dienu kopkora koncertā piedalījās ap 650 dziedātāju un 5000 skatītāju. Tā paša gada rudenī 26. un 27. oktobrī dziesmu dienas notika Lielhesenes novadā. Eslingenē netālu no Štutgartes, kur atradās nozīmīgākais latviešu trimdas centrs, 1947. gada 25. maijā tika organizēti pirmie trimdas latviešu dziesmu svētki. Tajos piedalījās 24 kori ar apmēram 1000 dziedātājiem. Koru koncerts bija centrālais notikums, bet dziesmu svētku laikā norisinājās arī citi pasākumi. Notika svinīgie Vasarsvētku dievkalpojumi visu konfesiju dievnamos, mākslas un daiļamatniecības izstāde, solistu koncerti, rakstnieku rīts un teātra izrādes. Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 75 gadu atceres dziesmu dienas notika 1948. gada 27. jūnijā Fišbahā un 11. jūlijā – Glāzenbahā (Austrijā). Lībekā 1948. gada 25. jūlijā notika Vācijas Ziemeļu apgabala dziesmu diena.
Pētera Kļaviņa albums. Privāts arhīvs
Pētera Kļaviņa dienasgrāmata. Audio lasījums.
| Vairāki jau agrāk sevi pierādījuši izdevēji 1944. gada rudenī saņēma vienu kopēju atļauju apgādāt ar grāmatām leģionu un evakuētos latviešus. Viņu vidū bija Arvīds Mālītis, kas vadīja Anša Gulbja izdevniecību, apgāda “Grāmatu draugs” izveidotājs Helmārs Rudzītis, Latvijas Universitātes Studentu padomes grāmatnīcas vadītājs mācītājs Edgars Ķiploks, kartogrāfs Pēteris Mantnieks un literatūrkritiķis Jānis Kadilis. 1947.–1949. gadā (vispirms Detmoldā, tad Eslingenē) ar “Latviešu apgādu kopas” zīmi viņi trīs reizes izdeva gadagrāmatu. Pastāvēja izdošanas atļauju un papīra sagādes grūtības, bija papildu izmaksas cittautiešu spiestuvēs par speciālām burtu zīmēm, latviešu tekstu salikumu un korektūru. Vācijā šajā laikā plaši tika izdota daiļliteratūra. Tā kā no dzimtenes līdzpaņemto grāmatu klāsts bija visai ierobežots, tad gan oriģinālliteratūrā, gan tulkojumos jūtami dominēja atkārtoti izdevumi. Turpinājās Latvijā aizsākto kalendāru izdošana: iznāca evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Teodora Grīnberga “Bitītes kalendārs”, Vladislava Loča “Tāvu zemes kalendārs” un Eduarda Alaiņa “Tēvijas kalendārs”. Arī mācību un zinātniskās literatūras jomā šajā posmā pārsvarā bija reproducētie izdevumi. | Nometņu laikam raksturīgi bija divi vēsturei veltīti izdevumi, kas tika laisti klajā 1948. gadā. Pirmais no tiem bija Arveda Švābes rediģētais krājums “Latvju kultūra”, kas ietver rakstu izlasi no “Latviešu konversācijas vārdnīcas” (autoru vidū ir arī Francis Balodis, Augusts Tentelis un Arnolds Spekke). Savukārt latviešu vēsturnieku konferences referātu krājums pieteica gan plašāku tēmu loku, gan vairākus pētniekus (Edgars Andersons, Edgars Dunsdorfs), kuru profesionālā darbība kļuva sevišķi aktīva turpmākajos gadu desmitos. Ievērojama nozīme bija trijos sējumos iznākušajam autobiogrāfiju krājumam “Trimdas rakstnieki” (1948–1949). Prāvāko grāmatu skaitu nometņu laikā ir laidusi klajā Fišbahas latviešu komiteja – no 1946. līdz 1949. gadam iznāca 57 grāmatas. H. Rudzītis vispirms Eslingenē, bet vēlāk Štutgartē izdeva 50 grāmatas, kā arī literāro mēnešrakstu “Laiks” (1946–1949) un mazajiem lasītājiem domāto žurnālu “Laiks Bērniem” (1948–1949). H. Rudzītis Vācijā kļuva par ražīgāko trimdas izdevēju ar noturīgu autoru un līdzstrādnieku loku. Oto Krolls Augsburgā izdeva visai plašu nošu klāstu, bet V. Locis Minhenē rūpējās par Latgales autoru darbu popularizēšanu. |
