SLB Literārā sekcija
Rakstnieku dienas.
Spodris Klauverts (1920–1980) – dramaturgs, sabiedrisks darbinieks, aktīvs Austrālijas latviešu kultūras dzīves veicinātājs – izveidoja literāro sekciju pie Sidnejas Latviešu teātra (SLT). Sekcija darbību sāka 1950. gada 22. aprīlī, kad vācu draudzei piederošajā zālē Sidnejas centrā notika pirmais referātu vakars. Tā laikā Alfrēds Siļķēns nolasīja referātu par Kārli Skalbi, dziesmas ar Skalbes tekstiem dziedāja Olga Pijole, bet klavieru pavadījumu spēlēja pianiste Mirdza Stūre. Skalbes dzejas deklamēja SLT aktierī Lita Zemgale un Arvīds Knope. Literārie vakari notika katru mēnesi. SLT aktieri tajos lasīja apspriežamos darbus vai to fragmentus. Pirmais literāro vakaru vadītājs bija Spodris Klauverts līdz aiziešanai mūžībā 1980. gadā. Iesākto darbu turpināja Elga Leja (Elga Rodze-Ķīsele) un Inda Rolava līdz 1992. gadam, kad literārā sekcija beidza pastāvēt. Kopā notika 411 literārie vakari. Referātu tematu loks bija plašs, literārie vakari tika papildināti ar lugu iestudējumiem, deklamācijām, muzikāliem priekšnesumiem, filmu un diapozitīvu demonstrēšanu, to laikā notika arī diskusijas par kādiem sabiedrību interesējošiem jautājumiem. Tematiskie literārie vakari tika veltīti gan latviešu rakstnieku un dzejnieku simtgadēm, piemēram, Jāņa Raiņa, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akurātera, Friča Bārdas jubilejām, gan citu tautu autoriem, gan aktualitātēm literatūrā. Literārajos vakaros piedalījās literāti un viesi arī no citām Austrālijas pilsētām, kā arī viesi no citām diasporas mītnes zemēm.
Par SLT literārās sekcijas darbību Spodris Klauverts raksta: “Šīs skaitā nelielās grupas ietekmē radās četri lieli kultūras dzīves pasākumi, kas šobrīd ir visas latviešu kultūras dzīves mugurkauls Austrālijā: Sidnejas Latviešu teātris (dibināts 1951. gadā), un tā nopelni ir gadskārtējie teātra festivāli (pirmais notika Sidnejā 1961. gadā), Austrālijas Latviešu kultūras dienas 1951. gadā radās SLT literārās sekcijas ierosmē un izvedumā, Austrālijas pirmās rakstnieku dienas 1960. gadā – SLT literārās sekcijas ierosmē un izvedumā sakarā ar sekcijas 10 gadu darba atceri, regulāras gleznu izstādes Sidnejas latviešu namā.”
Līdztekus literāriem sarīkojumiem no 1953. gada pēc gleznotāja, teātra dekoratora Ulda Āboliņa ierosinājuma sāka rīkot tā sauktās viena vakara gleznu skates. Sākot ar 1963. gadu, Latviešu nama foajē sāka rīkot lielākas izstādes, kas bija apskatāmas 3–4 nedēļas. Kopš 1975. gada mākslas izstādes rīkoja jaundibinātā Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība (ALMA). Tajā piedalījās gleznotāji, tēlnieki un dekoratori, to vidū Reinis Zusters, Uldis Āboliņš, Herberts Sils, Mārtiņš Gauja, Kārlis Veinbergs, Džēms Krīvs, Vija Spoģe-Erdmane, Gunārs Krūmiņš, Jānis Svilāns, Imants Tillers u. c. Notikušas Viļa Motmillera fotogrāfiju izstādes.Nozīmīga loma latviešu valodas un literatūras uzturēšanai un attīstībai trimdā bija Austrālijas Latviešu kultūras dienu (ALKD) rakstnieku sarīkojumiem, kas notika KD ietvaros. To norises vieta bija tā pilsēta, kur notika ALKD. Pirmās Rakstnieku dienas ALKD laikā 1951. gada 29. decembrī notika Sidnejā. Tajās ar lasījumu par rakstniekiem Kārli Ābeli, Teodoru Tomsonu un Mintautu Eglīti uzstājās Hugo Kaupmanis un Arturs Plaudis. Referātu “Latviešiem svešā kultūras vidē” nolasīja Pauls Jurevičs, autori un SLT aktieri iepazīstināja ar Kārļa Ābeles, Mintauta Eglīša un Teodora Tomsona darbiem un to fragmentiem.
Kopš 1951. gada ALKD katru gadu ap Ziemassvētku laiku notiek kādā no Austrālijas lielākajiem latviešu centriem – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Brisbenā –, no 1964. gada arī Pērtā, bet no 1966. gada – Jaunzēlandē. Austrālijas Latviešu rakstnieku cēliens sākotnēji bija viena no KD norisēm. Atzīmējot literārās sekcijas pie SLT darbības desmito gadadienu, 1960. gadā tika sarīkotas pirmās atsevišķās rakstnieku dienas 10.–12. jūnijā Sidnejas Latviešu namā. Tās vadīja Mintauts Eglītis. Rakstnieku dienās notika Mārtiņa Zīverts lugas “Fiasko” pirmizrāde, tika eksponētas četras izstādes: Austrālijas latviešu autoru izdotās grāmatas, Rotātā grāmata, SLT sekcijas 10 gadu attēli un gleznotāju kopas “Jaunā palete” darbu skate. Sidnejā notikušas: AL 1. RD, AL 5. RD, AL 8 .RD, AL 11. RD, AL 14. RD, AL 17. RD, AL 20. RD, AL 23. RD, AL 26. RD, AL 29. RD.
Austrālijas Latviešu 5. rakstnieku dienas (1964) vadīja Mintauts Eglītis. Tās ievadīja Hugo Kaupmaņa referāts par Jāni Sarmu un Jāņa Sarmas darbu lasījumi. Rakstnieku dienās notika referātu rīts, lirikas vakars “Mazajā Elles ķēķī”, kas veltīts Linarda Tauna piemiņai, prozas priekšpusdienā tika lasīti Ārijas Balodes, Zigurda Bārdas, Mintauta Eglīša, Osvalda Lāča, Ernas Lēmanes, Ainas Neboisas (Ainas Vāveres) u. c. autoru darbi vai to fragmenti. SLT izrādīja Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras fonda godalgotos viencēlienus: Jāņa Lukstiņa “Ceļojumu”, Ainas Neboisas īslugu “Urāns”, Spodra Klauverta “Etīdi”. Rakstnieku dienu laikā bija apskatāma Herberta Sila ilustrāciju izstāde, tika atvērts Osvalda Lāča stāstu krājums “Viņas un viņi”. Darbojās “Tintes krodziņš”, un notika “Preses balle”.
Austrālijas Latviešu 17. rakstnieku dienās (1977) pirmo reizi SLT izrādīja Jāņa Poruka drāmu “Hernhūtieši”, notika Veltas Saulītes dzejas krājuma “Dzīves trauksme” prezentācija un iznāca rakstnieku dienu avīze “Jaunākās Ziņas”.
Austrālijas Latviešu 20. rakstnieku dienas (1980) vadīja Aleksandrs Zariņš, tika izrādīta SLT iestudētā Jura Krādziņa luga “Starp pusnakti un rītu”, bija apskatāma Sidnejas grafiķu izstāde, kā arī notika Elgas Lejas dzejoļu krājuma “Ilgu laiva” atvēršanas sarīkojums.
Austrālijas Latviešu 23. rakstnieku dienas (1983) vadīja Elga Rodze-Ķīsele, atklāšanā piedalījās Imanta Līča vadītais jauniešu vokālais ansamblis “Laikmets”, notika Mārtiņa Gaujas grafiku izstāde, Ellas Kreišmanes stāstu grāmatas “Es un mans pīlādžu koks” atvēršana.
Austrālijas Latviešu 26. rakstnieku dienās Sidnejā (1986) tika izrādīts dzejas uzvedumu “Vārdi par vārdiem”, kurā tika lasīti arī Jāņa Petera un Vizmas Belševicas dzejoļi un Elgas Lejas skečs “Rakstnieku dienu sajūsmā”, notika Džēma Krīva gleznu izstāde, Osvalda Lāča stāstu un noveļu krājuma “Ak, pasaulīt!” un Arņa Skujiņa romāna “Dīvainais cilvēks” atvēršana.
Austrālijas Latviešu 29. rakstnieku dienas Sidnejā (1989) vadīja Ausma Medne, tajās piedalījās dzejniece, dramaturģe no Latvijas Māra Zālīte. Tika izrādīta vietējiem apstākļiem adaptētā rokopera “Lāčplēsis”. Viens darba cēliens bija veltīts Māras Zālītes daiļradei. Dzejniece nolasīja referātu “Latviešu folklora”, notika viņas dzejas lasījumi.
Spodrim Klauvertam 1979. gadā piešķīra Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju par to, ka no pirmajiem trimdas gadiem Austrālijā viņš aktīvi iesaistījies literārās intereses rosināšanā, literāro sarīkojumu organizēšanā, vadīšanā, aizjūras literātu uzaicināšanā, referātu gatavošanā, informācijas un recenziju sagatavošanā laikrakstiem. 1981. gadā PBLA Kultūras fonda atzinības rakstu rakstniecības nozarē saņēma Hugo Kaupmanis.
Austrālijas Latviešu 8. rakstnieku dienu Lirikas un prozas vakaru 1967. gada 30. septembrī ievadīja ar Veltas Tomas īpaši rakstnieku dienām veltītu dzejoli, ko nolasīja SLT aktrise Mirdza Ansule. Vakara programmā izskanēja Kārļa Ābeles, Mintauta Eglīša, Ernas Ķikures, Ernas Lēmanes, Edmunda Silkalna, Oļģerta Rozīša, Raita Birkmaņa, Karmenas Kurzemnieces, Osvalda Lāča, Māras Kalmanes, Jura Krādziņa, Elgas Lejas, Baibas Metuzāles, Jāņa Svilāna, Jāņa Sarmas darbi vai to fragmentu lasījumi.
Austrālijas Latviešu 11. rakstnieku dienās (1970) tika izrādīts Anšlava Eglīša romāna “Homo novus” dramatizējums, notika Mārtiņa Gaujas grafiku izstāde, Latvijas pastmarku skate, SLT literārās sekcijas 20 darbības gadu skate ar Preses balli to noslēgumā.
AL 14. RD notika no 1974. gada 29. novembra līdz 1. decembrim tieši pirms 24. KD. 14. rakstnieku dienas 1974. gada decembrī ievadīja “Kaleidoskopa” izrāde, pirms kuras notika Gunāra Krūmiņa akvareļu izstādes atklāšana. Bija apskatāma arī Viļa Motmillera fotogrāfiju izstāde. Rakstnieku dienu laikā notika Eduarda Silkalna romāna “No rīta” atvēršanas svētki jeb, kā šis notikums tika dēvēts Austrālijas latviešu sabiedrībā, – grāmatas kristības. Literātu vidū bija Kanādas latviešu dzejniece Aina Zemdega. Pasākuma laikā notika arī Preses balle. Lirikas un prozas pēcpusdienā izskanēja 17 autoru darbi vai to fragmenti gan autoru, gan SLT aktieru lasījumos. Pēcpusdienu vadīja sabiedriskais darbinieks, dramaturgs Spodris Klauverts. Rakstnieku dienas atklāja Oļģerts Rozītis (1912–1984), Latvijas diplomāts un rakstnieks, kas 1951. gada decembrī bija iecelts par kancelejas vadītāju Latvijas goda konsulātā Sidnejā (ar sēdekli Melburnā), darbojies Latvijas goda konsulātā Melburnā (1958–1984). Savā uzrunā viņš teica: “Apklusiet, apklusiet un klausieties, jo Latvija šeit runā. Apklusiet, sadzirdiet Latvijas čukstus. Nav viegli, jo mums piekliegtas ausis: sīki knišļi un mušas kliedz un saka: Latvijas nebūs. Mēs sakām: Latvija bija un būs. Latvija ir visur, kur latviski runā. Latvieši tika galā ar Pēteri Lielo, Katrīnu un Staļinu. Latvija būs, ja mēs to gribēsim.”
Austrālijas Latviešu 14. rakstnieku dienas Sidnejā. 1974. gada 30. novembris –1. decembris. Fotogrāfs V. Motmillers. LNA
Nozīmīgs latviešu trimdas kultūras dzīvē bija izdevēja, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Mintauta Eglīša (18.05.1911–02.10.1990) veikums. Pirmie viņa literārie darbi publicēti Latvijā un DP nometnēs Vācijā. Latviešu bēgļu nometnē Oldenburgā 1945. gadā viņš nodibināja apgādu “Tērvete”, kas kā pirmo 150 eksemplāros izdeva Jāņa Veseļa “Latvju teiksmas” un 1946. gadā 100 eksemplāros Andreja Eglīša “Dievs, Tava zeme deg!”. Kopā ar Jāni Veseli Mintauts Eglītis Oldenburgas nometnē izveidoja literātu mēnešrakstu “Varavīksna” (1945–1946), rūpējās par tā tehnisko vadību. Eglītis sarakstījis īsprozas grāmatu “Paziņas” (1943), stāstu krājumu “Meistara Celma kapela” (1946), stāstu krājumu “Paaudžu pils” (1947), stāstu krājumu “Pasta stāsti” (1947), īsprozas krājumu “Rotaļa” (1967) un grāmatu “Pasaulē nav prieka” (1990). 1955. gadā Mintauts Eglītis nodibināja apgādu “Sala”, kurā tika izdotas aptuveni 30 Austrālijas latviešu autoru grāmatas un 32 Mārtiņa Zīverta lugas. No 1962. gada Eglītis bijis Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas apgāda redakcijas kolēģijas loceklis.
Mintauta Eglīša apgāda “Sala” spiestuvē. LNA
Žurnāls “Jaunā Gaita” sāka iznākt 1955. gadā. Tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji, saukti par jaungaitniekiem, piederēja pirmajai trimdā izaugušajai paaudzei. Jaungaitnieku centrs atradās ASV vidienē, taču samērā aktīvu dalību tā tapšanā ņēma arī Kanādā, Zviedrijā un Austrālijā dzīvojošie literāti.
Mintauta Eglīša apgāda “Sala” izdotās grāmatas
Sidnejas literāti
First row from left: SLT (Sydney Latvian Theatre) actress Valda Lice, author Lucija Felsberga Berzina, poet, journalist, politician, community activist Elga Rodze-Kisele, SLT actress Zeltite Nice. Second row from left: community activist Arvids Berzins, SLT director and actor Karlis Gulbergs. Sydney Latvian House. LNA
Author, philospher, social activist Ausma Medne and SLT actor and literary group. First row from left: Karlis Gulbergs, Vaira Dortina, Ausma Medne, E. Polikevica, SLT actris Lija Veikina. Second row from left: Stubis (?), I. Štube, SLT actor Janis Kaukis, Vita Kristovska, SLT actor Janis Cecins. LNA
