Pamatakmens likšanas svinībās nolemj aicināt visu latviešu draudžu luterāņu un katoļu mācītājus, abus korus, latviešu organizāciju vadītājus. Kā goda viesus aicinās vietējā rajona federālo un pavalstu deputātu, Bērvudas un Stratfildas pilsētu galvas, bankas nodaļas direktoru, rajonu būvinspektoru un bijušos nama padomes priekšsēžus.

P. Laiviņš nolasa akta tekstu, ko angļu un latviešu valodā pārrakstīs un ievietos J. Puisēna izgatavotajā vara caurulē. Caurulē vēl ievietos Latvijas zemi, bij. Latvijas brīvvalsts naudu, “Austrālijas Latvieša” eksemplāru. Cauruli iemūrēs zem zāles sliekšņa. Atmiņai pārdos LNP ķieģelīšus (domāti mazi, simboliski, speciāli šim gadījumam izgatavoti).

Sidnejas Latviešu nama (SLN) sarīkojuma zāles pamatakmens tika iesvētīts 1959. gada 28. jūnijā, klātesot ap 400 dalībniekiem. Pie pamatakmens nostājās gaidas un skauti ar Latvijas un Austrālijas karogiem, SLB jauktais koris Voldemāra Ruļļa vadībā nodziedāja “Dievs, sargā karalieni”. Tad SLB priekšnieks Mārtiņš Siliņš uzrunāja klātesošos, pasākumā piedalījās Jaundienvidvelsas (JDV) parlamenta loceklis B. Doigs (B. Doig), Bērvudas pilsētas vecākā vietnieki A.R. Edkoks un JDV bankas Ašfīldas nodaļas vadītājs F. Hīrs (F. Hear) ar kundzi.
SLN padomes priekšsēdis P. Laiviņš nolasīja aktu, kas iemūrējams zāles pamatos.

Akta teksts.
Viens tūkstotis deviņi simti piecdesmit devītā gadā pēc Kristus dzimšanas divdesmit astotā jūnijā, kad pār Lielbritānijas Karaļvalsti valdīja Viņas Ķēnišķīgā Majestāte Karaliene Elizabete Otrā, kad lielinieku okupētās Latvijas Brīvvalsts speciālo pilnvaru nesējs bija pie Viņas Ķēnišķīgās Majestātes akreditētais sūtnis Kārlis Zariņš, kad Austrālijas Kopvalstī par Ministru Prezidentu bija R.G. Menzies, kad New South Wales valstī par Premjeru bija J.J. Cahill, kad viņa kabinetā par izglītības ministri bija R.J. Heffron, kad Chief Secretary bija L.A. Kelly, kad par Sidnejas pilsētas lielvecāko bija H.F. Jensen, kad Burwood’as apgabalu federālā parlamentā pārstāvēja W. McMahon un Valsts parlamentā B. Doig, kad par Burwood’as pilsētas galvu bija A. A. Harris, kad par Strathfield’as pilsētas galvu bija S. N. Hedges, kad New South Wales bankas Ashfield’as nodaļu vadīja F. Hear, kad būvniecības lietas šajā pilsētā pārzināja C.F. Dobbin, kad Sidnejas Ev. luterisko draudzi apkalpoja mācītājs Jānis Krauklis, kad Latviešu Ev. Luterisko Vienības draudzi apkalpoja mācītājs P. Laiviņš, kad Miera draudzi apkalpoja mācītājs J. Pīlmanis, kad Sidnejas Latviešu katoļu draudzi apkalpoja prāvests S. Gaidelis, kad par Latviešu apvienības Austrālijā priekšsēdi bija A. Dukāts, kad par L.A.A. Kultūras fonda priekšsēdi bija Kārlis Nīcis, kad par Sidnejas Latviešu nama padomes priekšsēdi bija P. Laiviņš, kad par Sidnejas Latviešu biedrības valdes priekšsēdi bija Mārtiņš Siliņš, kad par Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas priekšnieku bija J. Masulāns, kad par Latvijas Virsnieku apvienības Sidnejas nodaļas priekšnieku un Kalpaka Bataljona biedrības priekšnieku bija A. Kripens, kad par Latviešu studentu korporāciju kopas Sidnejā senioru bija P. Pakalns, kad par Studenšu korporāciju kopas seniori bija A. Medne, kad par Sidnejas Latviešu studentu apvienības priekšsēdi bija G. Bogdanovičs, kad Latviešu preses biedrību Sidnejā pārstāvēja A. Zariņš, kad par Sidnejas Latviešu teātra valdes priekšsēdi bija I. Sveilis, SLB jaukto kori vadīja Vold. Rullis, kad Sidnejas Latviešu vīru kori vadīja J. Puisēns, kad par Latviešu katoļu biedrības Sidnejas nodaļas priekšnieku bija A. Bruzgulis, kad par Jaunatnes audzināšanas padomes priekšsēdi un Latvijas Mazpulku vadītāju bija P. Upenieks, kad Sidnejas Latviešu jaunatnes kopu vadīja I. Šeibelis, kad Sidnejas Latviešu katoļu kopu vadīja J. Svilāns, kad latviešu skautus Sidnejā vadīja J. Liepiņš un gaidas A. Bormane, kad SLB vidusskolu vadīja L. Felsberga-Bērziņa, kad SLB sestdienas skolas vadīja: Benkstaunā E. Siliņa un Strathfield’ā A. Gūtmane, kad gadskārtējās Austrālijas Latviešu kultūras dienas notika Sidnejā un kad tās vadīja Ed. Šmugājs, kad par NSW Latviešu Sporta vadītāju bija J. Katuzans un atsevišķās sporta kopas vadīja: “Auseklis” J. Riņģis, “Daugava” E. Suķis, “Olimpija” K. Ērglis, “Spars” K. Tiliks, “Vairogs” J. Samulis un DV Šaušanas sekciju J. Auziņš, par godu Dievam, pateicība Austrālijas valdībai, kas devusi patvērumu mums, kas zaudējuši savu dzimteni, par slavu mūsu tēvzemei Latvijai, viņas gadsimtu vecās kultūras vērtību kopšanai, vairošanai un veidošanai, iemūrējam šo pamatakmeni SIDNEJAS LATVIEŠU NAMAM 32/34 Parnell Street, Strathfield, N.S.V/., Austrālijā, kas celts ar New South Wales’ā dzīvojošo latviešu ziedotiem līdzekļiem, kā projektu radīja R. Zusters un kura būvdarbus vadīja Indulis Nīcis.

Dokumentu pēc parakstīšanas ievietoja Jāņa Puisēna pagatavotā kapsulā kopā ar Aleksandra Zariņa uzrakstīto Latviešu nama tapšanas vēsturi, “Austrālijas Latvieša” jaunāko numuru, SLB diviem jaunākajiem numuriem, austrāliešu tās dienas rīta laikrakstu un brošūru par latviešu slavenajiem peldētājiem Ilzi un Jāni Konrātiem. Latvijas karodziņā tika ietīts šķirstiņš ar Latvijas zemi, lai to pievienotu dokumentam, kapsulā tika ievienota arī Latvijas sudraba nauda. “Šo namu ir uzcēlusi mūsu ticība latvju tautas nākotnei. Lai tā paliek stipra un cieta kā šis akmens, tad mēs ik reizes varēsim priekā pacelt savas acis uz šo celtni, kad tā būs gatava, un varēsim tanī kopt mūsu kultūru.” Mārtiņš Siliņš
Nama būvplāna autors bija Reinis Zusters, būvdarbus vadīja Indulis Nīcis.
Svinības noslēdza ar Latvijas himnu.

Sidnejas Latviešu nama atklāšana skaņas ieraksts

Dejotāji Austrālijas Latviešu kultūras dienās pie SLN